Turpinājums nedēļu ilgai ekspedīcijai pa lielo krūmāju, jeb Austrālijas Ziemeļu Teritoriju (pirmo stāsta daļu vari atrast šeit). Tātad, ir decembris, rīts vienai no pēdējā gada dienām – Katherine pēc iepriekšējās nakts orģijām pie lielveikala ir tukša kā izmirusi. Nolemju doties atpakaļ uz Dārvinu, jaungada nakts tur tomēr solās būt mazliet dzīvīgāka.
Mani draugi paliek tepat.
Pilsētas nomalē Dārvinas virzienā atrodas vēl viens aborigēnu rajons – Miali Brumby. Nolemju pa ceļam apskatīties arī to.
Pēc sajūtas mazliet atgādina tropisku Detroitas priekšpilsētu.
Dienas vidus – cilvēki slēpjas ēnā. Viss klusi un mierīgi, bet vienatnē pastaigāties pārāk ilgi te tomēr negribas.
Pietiks. Uz galvaspilsētu!
Samērā bieži redzami arī šādi skati. Žēl.
Turpat aiz ceļa apmales sākas dažādas mežonīguma pakāpes dabasskati.
Daži augi tiešām šķiet saglabājušies no dinozauru laikmeta.
Vai paši atgādina aizvēsturiskus monstrus.
Karantīnas pasākumi kādai vietējai citrusu slimībai.
Austrāliešu humors – uz Jaunogadu eglītes vietā ceļmalā kāds krāšņi izrotājis termītmājas.
Pieturu kādā pamestā, viegli aizaugušā lielceļa iebrauktuvē.
Te novērojams benzīntanku humors.
Sānceliņus nereti slēdz vārti, cik var nojaust pēc uzrakstiem – tie ir ganību rančo. Lielākais Austrālijā, Anna Creek Station, esot mazliet lielāks par Izraēlu.
Pie upītēm tiek uzstādīti šādi interesanti lineāli. Pārplūšanas laikā var labāk nojaust, cik dziļi atrodas ceļš.
Tuvojos Dārvinai. Pēc kartes redzu, ka Palmerstonā, ceļa labajā pusē atrodas vēl viena aborigēnu nometne, kas tā arī saucas – Palmerston Town Camp. Redzami tikai jumti.
Beidzot lielpilsētā.
Situācijas ielu malās.
Atrodu viesnīcu, iečekojos, dodos ekskursijā. Interneti man nodod svētdienas tirdziņu kādā nomales rajonā. Aizbraucu – vietējā tirdzniecības centra koridorā izvietojušies Āzijas izcelsmes tirgotāji piedāvā gan augļus un dārzeņus, gan masāžu turpat aiz zaļumu galdiņa.
Ārā strītfūds. Aborigēnu ielu muzikanti diezgan stipri kontrastē ar pie galdiņiem sēdošajiem, labi barotajiem bālģīmjiem.
Arhitektūra.
Viena no pilsētas pludmalēm. Pacieta.
Riska faktors.
Baobabu nedaudz atgādinošs koks kādā pagalmā rūpīgi nokalibrēts – pret viesuļvētru diez?
Tā saucamais Dārvinas CBD, jeb centrālais biznesa rajons – no droša attāluma.
Uzeju interesantus, šajā reģionā negaidītus hieroglifus. Austrālija atrodas tik tālu no šo skaisti sārto simbolu izcelsmes vietām, ka vietējiem komunistiem pat neņemot vērā visu degsmi, ir tiešām grūti iemācīties to pareizo dizainu.
Vēl viena Dārvinas pludmale.
Parkā var saskatīties veselu lērumu gana eksotisku putnu.
Uzmanību, paģiras! – piktogramma ar pamatīgi izžuvušu cilvēciņu.
Parka galā atrodas Dārvinas militārais muzejs – dažu diezgan sterili saglabātu Otrā Pasaules kara aizsargbūvju kolekcija.
Krastmalas promenāžu pilsētā pietiek.
Austrāliešu humors turpinās. Ātrumā uzmetot aci – rupjš lamuvārds, kas, ieskatoties tuvāk, lasās arī kā "tiekamies Ziemeļu teritorijā". Diezgan asprātīgi.
Sabiedriskais transports.
Nejauši uzeju vietējo mākslas un vēstures muzeju. Neesmu fanātiskākais muzeju cienītājs, bet, ja jau tik tuvu tikts, jāieiet.
Interesants audekls gleznām.
Diezgan liela daļa ekspozīcijas veltīta ciklonam Treisija, kas 1974. gada Ziemassvētkos nopostīja 80% pilsētas ēku. Baiss stāsts.
Apskatāmi dažādi artefakti un pat notestējams panic room – tumša, neliela telpa, kas imitē pagrabu kādā Dārvinas mājā todien. Var pasēdēt un paklausīties ārpusē trakojoša ciklona skaņas. Ļoti, ļoti neomulīgi.
Pēc.
Visa mūsdienu arhitektūra pilsētā rezultātā ir salīdzinoši svaiga.
Vēlme saprast aborigēnu reālijas arī šeit man neliek mieru. Uzzinu, ka tepat pilsētas centrā, faktiski pārsimt metru attālumā no CBD daudzstāvenēm, starp jaunu biroju ēku būvlaukumiem ir saglabājies mikroskopisks geto, ko aborigēnu sensitīvā statusa dēļ nekustamo attīstītāji īsti vēl nav izshēmojuši dabūt sev – tā saucamais One Mile Dam. Protams, ka man nav slinkums līdz tam aizstaigāt.
Tā burtiski ir viena ieliņa, kuras malās rindojas diezgan pabružātas ēkas.
Nu, vai pareizāk sakot, grausti.
Intuīcija man saka, ka līdz ieliņas galam soļot nebūs labākā doma – graustu ēnā ar acs kaktiņu sāku manīt sarosāmies siluetus, kāds jau māj un kliedz manā virzienā. Evakuējos.
Turpat blakus jau piezadzies būvlaukums. Diez, cik ilgi šis pēdējais vecās, apbružātās Dārvinas bastions noturēsies
pret jauno, naudīgo Dārvinu.
Arī Austrālijā var personalizēt auto numurus. Personalizētājs atbilstošs.
Jaunie projekti.
Lietas, ko var atrast zemē.
Ir 31. decembris, bet tas dažam labam absolūti netraucē strādāt.
Vairums pārējo pilsētas iedzīvotāju ir jau pārslēgušies atpūtas režīmā.
Iespējams, pat, ka permanentā atpūtas režīmā.
Meitenīte ar leduslāci.
Austrāliešu humors izpaužas arī logotipos.
Krasta promenādes identitātē savukārt izmantoti pamatnācijas grafiskie elementi.
Pilsētas vara gatavojas Jaungada svinībām.
Varas štābs. Samērā pieticīgi.
Apmaldīties trijās palmās.
Augu ziņā eksotika, protams, ir dāsni sastopama pat pilsētas centrā.
Ēka, kas bišķi atgādina Korejas DMZ dienvidu pusē esošo kapitālistu būvējumu.
Ielās joprojām atrodami taksofoni.
Simpātiski rotājumi.
Diemžēl arī te, līdzīgi kā Katherine – faktiski visi centrā redzamie bezpajumtnieki ir aborigēni.
Un turpat blakus – pavisam cita realitāte.
Ar emu filejām, kroko ribiņām un ķenguru pīrāgiem.
Dārvinā pavadu pāris foršas dienas un sagaidu gadu miju – pilsēta kopumā šķiet patīkama. Lai gan diezgan provinciāla, protams.
Paralēli labajām lietām atmiņā tomēr paliks arī tās fasādes otra puse – ne pārāk labklājīgi dzīvojošie aborigēni.
Jaungada naktī pilsētas krastmalā visi iedzīvotāji sajaucas vienā lielā svinētāju pūlī, tomēr jau nākamajā rītā diemžēl ir labi redzams, kurš ar svinībām spēj tikt galā veiksmīgāk, kurš ne.
Jau braucot prom, ap trijiem naktī, viesnīcas priekšā gaidot taksi uz lidostu, novēroju pavisam jocīgu, pat nedaudz neomulīgu skatu. No tumsas iznirst bariņš aborigēnu un aizsoļo man garām pa trotuāru. Nakts vidū, daži basām kājām, arī ar pāris bērniem, nesaprotamā virzienā. Izskatās, ka pagājušā gadsimta vidū sākusies cilšu piespiedu pārvietošanas un tās sekas vēl nebūt nav beigušās. Un tik drīz nebeigsies.