Suši, sašimi, sakē, vasabi, samuraji, sakura, jakuza, anime, manga, jakuza, hieroglifi un Fudzi. Izteiksmīgi strīpā nosaucot visus stereotipiskos Japānas simbolus, izklausās, ka perfekti vari gudrēties japāniski. Bet, protams, Japāna ir daudz kas vairāk par šīm lietām. Ar šo tad arī iesāku stāstu sēriju par izbraucienu ar slaveno vietējo ātrvilcienu cauri lielai daļai valsts. No Fukuokas un Nagasaki rietumos līdz pat Tokijai austrumu daļā. Pa ceļam sanāca piestāt zināmākajās pilsētās un tad nu paskatīsimies – kā tur ir. Protams, šis īsais ceļojums nepretendē uz Japānas pilnīgu iepazīšanu, tomēr tas var kalpot kā āķis lūpā šīs tiešām īpatnējās un ārkārtīgi interesantās valsts patstāvīgai apceļošanai. Šī ir viena no retajām zemēm, kur zinu, ka noteikti kādreiz atgriezīšos, lai izpētītu mazāk zināmus nostūrus. Ceru, ka uz ko līdzīgu iedvesmošu arī jūs. Sākam.
Seši no rīta. Fukuoka mostas, fukuokieši-vingrotāji jau sen ir pamodušies.
Viesnīcās tiek izsniegti šāda tipa naktstērpi. Mazliet ļauj sajusties kā guļamistabas samurajam.
Vēl viena obligāta nianse – lukturītis katrā numurā. Pieļauju, ka seismiskās aktivitātes efektu dēļ.
Labierīcības vispār izskatās pēc viengabala plastmasas veidņa, kas iedabūts mazā telpiņā. Pods toties ir elektronisks.
Pilsētvide Japānā tiešām pārsteidz ar savu tīrību un sterilitāti. Lūk, Fukuokas dzelzceļa stacijas darbinieks ar pinceti uzlasa mikroskopisku atkrituma gabaliņu.
Manā plānā ir apmeklēt Gunkanjimu. Tāpēc dodos ar vilcienu uz Nagasaki, noslēpumainajai graustu salai tuvāko pilsētu, no kuras arī atiet kuģis uz to.
Sliedes līkumo gar pašu jūru.
Pa logu var ik pa brīdim novērojamas burvīgas detaļas, kas atkal un atkal apliecina, ka Japāna atrodas citā galaktikā. Autobusa pietura – melone, piemēram.
Esmu galapunktā. Viena no pirmajām lietām, ko ievēroju, ir savāds divstāvu autostāvvietas risinājums.
Pilsētas taksometri, antīkas toijotas, atgādina kaut ko no saldumu veikala. Izrādīsies, ka šis modelis takšiem izplatīts visā valstī, katrā pilsētā tikai nedaudz atšķiras krāsojums.
Sāku ievērot arī, ka japāņi visus informēšanas uzdevumus pilsētvidē uztic komiksu varoņiem. Divgalvaina panda aicina pirms ielas šķērsošanas paskatīties uz abām pusēm.
Arī šī meitene mierīgi iederētos komiksā. Staigāt pa ielām te ir ārkārtīgi interesanti – savādas un neierastas detaļas gaida aiz katra stūra.
Interesanti, ka Nagasaki ir saglabājies tāds kā holandiešu kvartāls, kurā 19. gadsimtā apmetās ārzemju tirgotāji. Ņemot vērā, ka Japāna pirms tam eksperimentēja ar pāris gadsimtus ilgušu pašizolāciju, ārzemniekiem atvērtās pāris ostas pilsētas bija vienīgā šī zemes saikne ar ārpasauli.
Puķu kastes blīvā slānī rotā promenādi gar kanālu.
Veikaliņu trotuārstendos tikpat blīvā piedāvājumā aplūkojami neatpazīstami dažādu krāsu ēdampriekšmeti.
Kur vien paskaties, atkal ar tevi komunicē kāds ķinķēzs.
Vietējā čainatauna. Japānā tādas ir tikai trīs – un tās pašas jau pieminētajās, dažās ārzemniekiem sendienās atvērtajās ostas pilsētās – Nagasaki, Jokohamā un Kobē.
Ielas šajā kvartālā tiek noformētas ar iespaidīgiem diožu lentu zīmējumiem. Nesanāca šo ieraudzīt tumšajā diennakts laikā, jābūt iespaidīgi.
It kā prasās kaut ko uzkost, bet laikam pagaidīšu vēl kādas opcijas.
Seniors.
Kaķiem Japānā ir tieši tāda pati attieksme pret pasauli, kā mūsējiem. Šajā jomā gan nekādu atšķirību.
Kāpēc gan aptieku paralēli jestrām darbiniecēm nenoformēt arī ar draisku zilonīšu pāri?
Āzijas klasika – plasmasas ēdienu maketu performances – turpinās arī šeit.
Neliela apspriede ar vietējām zelta karpām.
Mēģinot saprast šo shēmu, diezgan uzskatāmi dabūjama sajūta par to, kā pie mums jūtas jebkurš citplanētietis.
Daži kvartāli gar gleznainu kanālu atgādina tādu kā vecpilsētu. Atgādināšu, ka 1945. gadā te viss atombumbas dēļ bija diezgan līdz ar zemi.
Japāņu skolnieces izskatās tieši tā, kā biju tās iedomājies.
Ik uz soļa dažādi dīvaini, neredzēti auto modeļi.
Simpātiska vintage reklāma.
Jūras mošķi tirgotavā tiek rūpīgi apburbuļoti.
Nevarot izdomāt risinājumu ar klasisko zobiņu, Kamedas dentālās klīnikas darbinieki nolēma savā logotipā attēlot pilnīgā hlamā appīpējušos bruņurupucīti uz sērfa dēļa.
Spēļu zāle.
Sakuras ziedu izstrādājums.
Populārs risinājums pie veikalu ieejām – lietussargu novietne.
Atkritumu urnas, kas atgādina violetas robotvardes, vai arī bruņurupučus–nindzjas.
Arī Japānā, tāpat kā Korejā, ir vesels dizaina žanrs – lūku noformējums. Katrā pilsētā tas ir atšķirīgs un vairums ir tiešām gaumīgi.
Japāņu hipsteru slaukāmo dvieļu žāvēšana turpat barberšopa ārpusē.
Kompozīcija.
Slēgta veikalu galerija. Šāda tipa iepirkšanās ielas sastopamas visās manis apmeklētajās vietējās lielpilsētās.
Tas nav bezpajumtnieks. Šajā cilvēku pārblīvētajā valstī ir pilnīgi okei nomesties kaut kur uz trotuāra, lai atpūstos, uzpīpētu, pamasētu telefonu.
Iespaidīgs spēļu zāles un piramīdas apvienojums. Lasvegasai līdzi netiek, bet tomēr.
VIP numurs.
Hieroglifi vispār ir ļoti pateicīgi dažādiem dizianiskiem logo risinājumiem.
Un arī raibumam.
Vietējās kundzes ir gana stilīgas.
Tāpat kā skulptūras.
Un šī savukārt ir galvenā japāņu pilsētu iezīme. Neskaitāmi dzērienu un našķu automāti visneticamākajās, arī visnomaļākajās vietās.
Vietējā KFC vecais lāga pulkvedis Sanders dīvainā kārtā ieguvis visai japāniskus vaibstus.
Tuvojas vēlēšanas.
Tuvojas arī vakars. Vēl ir kāda pusstunda līdz vilcienam, nolemju pakāpties tuvīnajā paugurā. Pa ceļam novērtēju skaisto, antīko Nagasaki tramvaju.
Un nekomunikablu zivi.
Pakāpjoties paugurā ieraugu skatu, kas izsit korķus. Nogāzē izvietojusies liela kapsēta. Savukārt zem tās, ar skatu pāri visai pilsētai – templis ar milzīgu statuju uz tā jumta.
Kapsēta organiski pāriet dzīvojamo māju rajonā. Visi mierīgi sadzīvo.
Knapi paspējot uz vilcienu, vēl pagūstu ievērot pilsētas pašreklāmas kampaņas plakātu ar kādu populāru vietējo zēnu popgrupu un visnotaļ divdomīgu saukli.
Vēl daži skati pa vilciena logu. Autoplacis japāņu zemnieku lauku vidū.
Saules bateriju fermas.
Svarīga vilcienu vagonu padomes sanāksme.
Tāda arī pirmā iepazītā pilsēta šajā Japānas braucienā – tiešām Uzlēcošās Saules un Viedtālrunī Norietošo Galvu zemē.
