Viduslaiki ir interesanta padarīšana. Dažādu vēsturisku virāžu rezultātā, augstdzimušām dzimtām izpērkot zemi, vienu lauciniecisku Alpu ieleju ar dažiem ciematiem gadu gaitā var pārvērst par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Laipni lūdzam Lihtenšteinā. Kas arī nav nekas cits, kā kāda aizlaiku prinča, nākamās karaļvalsts zemes uzpircēja, uzvārds.
Mazajiem ir jāmeklē lielāki draugi, kuru ēnā justies drošāk. Austroungārijas laikā lihtenšteinieši draudzējās ar Vīni, taču pēc impērijas sabrukuma pārsviedās uz rietumu kaimiņiem. Te cirkulē Šveices franks un ir vienota muitas ūnija. Uz robežpunkta tā arī rakstīts – šveiciešu šeptes lihtenšteiniešu valstiņā. Fiziskas robežas kā tādas, protams, nav.
Visi pārējie valsts atribūti ir savi. Lūk, policija, piemēram.
Galvaspilsēta – Vaduca. Te dzīvojot nedaudz vairāk kā pieci tūkstoši cilvēku. Izskatās lielāka.
Noparkosim leksusu un apiesim līkumu. Te var aplūkot stāvvietu cenas, par pirmo stundu nav jāmaksā. Principā, tik ilgā laikā arī valsti var apskatīt.
Pirmais, kas krīt acīs, ir ķieģeļu ēka. Ļoti daudz ķieģeļu ēka. Izrādās, tas ir jaunais Lihtenšteinas parlaments.
Arī mākslas muzeja celtniecībā nav pārāk variēts ar materiālu.
Vietējā muzeja logo gan padevies gana asprātīgs.
Ir svētdienas rīts, var spēlēt spēli 'Palle viens pats pasaulē".
Vietējā suvenīru bodītē bez problēmām tiek tirgoti nelieli Hitlera portreti.
Turpat asprātīgi apspēlējuši savu karogu Hilfigera noskaņās.
Parāpsimies kalnā.
Viss te ir ārkārtīgi akurāti, protams.
Izrādās, vietējie savā mikrovalstī pamanījušies iekopt arī gana daudz vīna dārzu. Nu jā, ieleja taču.
Tik tiešām, painteresējoties vairāk – te esot ideāli apstākļi. 1500 saulainas stundas gadā, pareizā augsne. Kopā te uzdarbojas vairāk kā 100 vīna audzētāju, pucējot dārzus turpat starp savām privātmājām. Lūk, arī cunftes aparāts.
Par vīniņa nozīmību te liecina arī detaļas.
Varbūt tieši no šejienes nāk tas teiciens par "mucā audzis". Vieta gana provinciāla tomēr.
Pat vecs šķūnis te ir sačikināts tā, ka gribas stiept iekšā dīvānu un sākt tur dzīvot skaistu eko dzīvi.
Aiz kārtējā vīnadārza kalnos redzama arī vietējā First Dacha. Par firstu sauc šejienes princi, un pils joprojām ir viņa rezidence.
Sekosim prinča kambarsulaiņa jaguāram.
Uz pili ved bruģēts celiņš, gluži kā mūsu princim Ventspilī. Interesanti, ka šīs celtnes iemītnieki gadu gaitā ir sarausuši lielu daudzumu aktīvu – firsta īpašumu vērtība tiekot lēsta uz 5 miljardiem dolāru.
Ārišķības gan nav novērojamas. Pilij ir sausā tualete.
Iebrauktuvi pilī no omes mājiņas apsargā nemanāms drošības dienests, salīdzinājumā ar kuru jebkurš mūsu apsardzes kantoris liekas kā NATO specvienība.
Turpat krūmos, pie gājēju takas ir skaidrojoši plakāti, kas uzskatāmi pastāsta par valsts uzbūvi.
Lihtenšteiniešu mežs.
Attālumi līdz tuvējiem miestiem tiek norādīti laika vienībās.
Ceļš atpakaļ ir patīkams, tālumā fonā visu laiku ir neticami skaista glezna.
Sīciņā Vaduca ir mainīga. Džungliska.
Agrāri – akmeņlauztuviska.
Ziemeļnieciska.
Austrumeiropeiska.
Romantiski dabiska.
Maskačkiski sūra.
Ar pilsētas nosaukumu ir nobrendots viss pašvaldības īpašums.
Savukārt krūmi kļuvuši par vietējās bankas logotipu.
Kopumā – pilnīgs miers.
Ko patraucē vien nešpetni krievu miljonāri..
..un Āzijas kolektīvie tūristi, kas pat tualeti apmeklē attiecīgi.
Taču paspēj apbrīnot arī vietējās pastmarku industrijas izstādi.
Vispār – valstiņa patīkama. Siguldas novads varētu atbraukt pieredzes apmaiņā par offšoriem.
